Riti

Dž. Veslija rediģētā anglikāņu lūgšanu grāmata tika publicēta 1784. gadā. Vēlāk to vēl vairāk saīsināja. Laika gaitā metodismā izveidojās atšķirīgi dievkalpojuma stili – ir, kas ārēji atgādina luterāņu vai anglikāņu dievkalpojumu, un ir tādi, kuros dievkalpojuma kārtība ir brīvāka, neformālāka, ar spontānu draudzes locekļu iesaisti. Metodisti kristī gan pieaugušos, gan bērnus jebkurā pieņemamā veidā – apslacinot, aplejot, pagremdējot ūdenī. Kristība ir atdzimšanas vai jaunpiedzimšanas zīme (XVII artikuls, Reliģijas artikuli, Disciplīnas grāmata). Dievgalds (Svētais vakarēdiens) tiek uzskatīts par garīgas vienotības zīmi ar Kristu. Draudzes praktizē atvērto dievgaldu. Tas nozīmē, ka Svētais vakarēdiens ir pieejams arī citu konfesiju kristiešiem. Metodisti noliedz katoļu mācību par transsubstanciāciju, sakot, ka dievgaldā “Kristus miesa tiek saņemta un baudīta ticībā (XVIII artikuls, Reliģijas artikuli, Disciplīnas grāmata).