Riti

Pareizticībā atzīst septiņus sakramentus (noslēpumus): kristību, svaidīšanu ar mirrēm, Svēto vakarēdienu, grēksūdzi un grēku nožēlu, laulību, priesterību, eļļas (pēdējo) svaidīšanu. Galvenais dievkalpojums ir liturģija, kas attēlo visu pestīšanas vēsturi – no pasaules radīšanas līdz Kristus augšāmcelšanās notikumam. Pareizticībā neatņemamas ir lūgšanas Dievmātei un svētajiem. Svēto godināšana pareizticībā ir izplatīta, baznīcās parasti tiek glabātas svēto relikvijas. Pareizticībā ikonu gleznošanas tradīcija ir nākusi no tālas senatnes. Svēto ikonu godināšanai baznīcā ir liela nozīme; jo ikona ir daudz kas vairāk nekā tikai tēls – tā nav tikai dievnama rota vai Svēto rakstu ilustrācija. Pēc pareizticīgo uzskatiem, tas ir priekšmets, kas organiski ietilpst dievkalpošanas dzīvē. Ikonas gleznošana – tas ir Dieva pielūgsmes akts. Speciāli tiek izvēlēts un iesvētīts materiāls, krāsas; cilvēks, kurš paredzējis gleznot ikonu, gatavojas šim procesam, gavējot, izsūdzot grēkus, saņemot Svēto vakarēdienu. Pareizticīgajās baznīcās galvenā ikonu koncentrēšanās vieta ir ikonostass, siena, kas atdala altāri no pārējās baznīcas daļas.