Latvija

Romas katoļu baznīcas vairāk nekā 800 gadu garo vēsturi Latvijā aizsāk Lībekas pilsētas Zēgebergas abatijas kanoniķis, augustīniešu mūks Meinards, kas nokrista pirmos lībiešus un 1186. gadā, saņemot vācu zemju arhibīskapa Hartviga II kanonisko misiju un pilnvaras, tiek iesvētīts par pirmo bīskapu. Meinards par centru savai misiju darbībai, kuru novēl Jaunavas Marijas aizbildniecībai, izvēlas Ikšķili un uzceļ tur baznīcu, kas ir pirmā mūra celtne Baltijā. 1198. gadā par Ikšķiles bīskapu ieceļ Brēmenes kanoniķi Albertu, kas Livonijā ierodas 1200. gadā un savu rezidenci no Ikšķiles pārceļ tuvāk jūrai – senā tirdzniecības vietā pie Rīdzenes upes. 1211. gadā Rīgā kā bīskapa katedrāli sāk celt Svētās Māras baznīcu. 1255. gadā Livonijas teritorijā jau ir piecas bīskapijas: 1) Rīgas bīskapija, kas aizņēma visu tagadējo Vidzemi; 2) Tērbatas bīskapija (iekļauti Vidzemes ziemeļaustrumi); 3) Sāmsalas bīskapija; 4) Rēveles bīskapija un 5) Kurzemes bīskapija (teritorija no Ventas līdz Mēmelei).

Pēc Krievijas revolūcijas 1917. gadā pāvests Benedikts XV atjauno seno Rīgas bīskapiju un par atjaunotās diecēzes pirmo bīskapu ieceļ Eduardu O’Rūrki. 1920. gadā Aglonā par Rīgas diecēzes bīskapu konsekrē Antoniju Springoviču. 1922. gadā tiek parakstīts konkordāts ar Svēto Krēslu. Pēc konkordāta parakstīšanas bīskapu Springoviču 1923. gadā paaugstina par arhibīskapu. 1937. gadā Latvijā nodibina jaunu – Liepājas diecēzi, kas aptver Kurzemi un Zemgali. Par tās bīskapu kļūst Antonijs Urbšs, bet Rīgas arhibīskapam tiek piešķirts metropolīta tituls. Pēc Springoviča nāves 1959. gadā Rīgas metropolijas vadību uz īsu brīdi pārņem bīskaps Pēteris Strods. 1960. gadā par metropolijas pārvaldnieku kļūst Juliāns Začests, bet no 1962. līdz 1990. gadam metropoliju vada Juliāns Vaivods (konsekrēts par bīskapu un oficiāli iecelts par Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustulisko administratoru 1964. g.), kuram 1983. gadā pāvests Jānis Pāvils II piešķīra kardināla titulu. No 1991. gada Romas katoļu baznīcu Latvijā vada arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats. 2000. gada 8. novembrī tiek parakstīts Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums. 2001. gadā pāvests Jānis Pāvils II paziņo, ka Pujats ir bijis kardināls "In Pectore" jeb kardināls noslēpumā kopš 1998. gada, un Jānis Pujats tiek iekļauts kardinālu kolēģijā.

2004. gadā Latvijā bija aptuveni 430 000 Romas katoļticīgo 250 draudzēs. Baznīca teritoriāli ir sadalītas četrās diecēzēs: Rīgas arhidiecēzē (priekšgalā Jānis Kardināls Pujats), Rēzeknes–Aglonas diecēzē (vada bīskaps Jānis Bulis), Jelgavas diecēzē (vada bīskaps Antons Justs) un Liepājas diecēzē (vada bīskaps Vilhelms Lapelis). Latvijā darbojas Dominikāņu ordenis (Ordo Praedicatorum – OP), Jezuītu ordenis (Societas Jesu – SJ), Mazāko brāļu kapucīnu ordenis (Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum – OFMCap), Paulīniešu ordenis jeb Svētā Pāvila Pirmā vientuļnieka ordenis (Ordo Sancti Pauli Primi Eremitae – OSPPE), Priesteru mariāņu kongregācija (Congregatio Clericorum Marianorum sub tituli Immaculatae Conceptionis Beatissimae Virginis Mariae – MIC), Betānijas dominikāņu māsu kongregācija, Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregācija, Bezvainīgās Jaunavas Marijas māsu kongregācija, Marijas Bezvainīgās Sirds mazo māsu kongregācija un vairākas citas kongregācijas, kā arī dažādas kopienas un kustības, piemēram, katoļu laju apvienība „Effata”, kustība „Par dzīvību” un citas. Latvijā darbojas pieci klosteri un vairākas katoļu mācību iestādes, to vidū Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles – Rīgas Teoloģijas institūts, kurā mācās nākamie priesteri, un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts, kurā galvenokārt studē cilvēki, kas vēlas kļūt par kristīgās mācības skolotājiem.

Latvijā darbojas arī divas Baznīcas tiesas – Rīgas Metropolijas, un Starpdiecēžu tiesa, kuras jurisdikcijā ir pakļautas trīs to izveidojušās diecēzes – Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes–Aglonas.