Mūsdienas

Mūsdienās Romas katoļu baznīca ir lielākā kristīgā konfesija. Pēc 2007. gada Annuario Pontificio (Pāvesta gadagrāmatas) datiem, 2005. gada beigās pasaulē bija 1 miljards 115 miljoni katoļticīgo, tas ir, 17,2% no pasaules iedzīvotāju kopskaita. Salīdzinājumam – 2000. gadā pasaulē bija 1 miljards 57 miljoni 328 tūkstoši katoļticīgo, tas ir aptuveni 16% no pasaules iedzīvotāju kopskaita. 2005. gada beigās Romas katoļu baznīcā kalpoja 406 tūkstoši 411 priesteri. Pēc Jāņa Pāvila II nāves 2005. gada 2. aprīlī 2005. gada 19. aprīlī konklāvā kardināli no visas pasaules par Jāņa Pāvila II pēcteci izraudzījās kardinālu no Vācijas Jozefu Racingeru, kurš pieņēma vārdu Benedikts XVI.

Romas katoļu baznīcā mūsdienās ir pārstāvēti gan konservatīvi, gan uz atjaunotni un nopietnām reformām orientēti uzskati un kustības.

1960. gados pentakostālās (Vasarsvētku) kustības iespaidā arī Romas katoļu vidū sāk veidoties harismātiskā kustība. 1967. gadā izveidojās katoļu harismātiskās atjaunotnes kustība. 2005. gadā tā bija pārstāvēta jau 230 pasaules valstīs, un tajā bija apvienojušies vairāk nekā 119 miljoni katoļu harismātu. Pāvesti Jānis Pāvils II un Benedikts XVI ir novērtējuši šo kustību kā daļu no atjaunotnes kustības, kas veidojusies baznīcā pēc II Vatikāna koncila, kur tika izstrādāta plaša baznīcas sociālā programma, kā arī pieņemti 16 dekrēti, arī dekrēts par ekumenismu, par kristīgo audzināšanu, par laju apustulātu un citi.

Kopš II Vatikāna koncila Romas katoļu baznīca aktīvi veido ekumeniskas saites ar citām kristīgajām baznīcām, kā arī iesaistās starpreliģiju dialogā. Tā iestājas par cilvēka dzīves svētumu „no bērna ieņemšanas līdz nāves brīdim”, aicinot, piemēram, aizliegt abortus un eitanāziju (sk. Jāņa Pāvila II vēstījumu „Evangelium Vitae”, 1995; Benedikta XVI vēstījumu „Sacramentum Caritatis”, 2007). Tāpat baznīca saviem lajiem ir aizliegusi lietot prezervatīvus, arī kā līdzekli pret inficēšanos ar HIV, uzsverot, ka visefektīvākais aizsardzības līdzeklis ir atturēšanās no gadījuma dzimumsakariem.

1988. gadā Jānis Pāvils II savā apustuliskajā ekshortācijā „Christifideles Laici” aicināja lajus būt aktīviem un atbildīgiem Baznīcas veidotājiem. Jāņa Pāvila II apustuliskās kalpošanas laikā aktivizējās katoļu laju organizācijas „Focolare” (veidojusies 1943. gadā; mūsdienās aptuveni 5 miljoni sekotāju), „Comunione e Liberazione” (veidojusies 1969. gadā; darbojas vairāk nekā 70 valstīs). 1982. gadā Jānis Pāvils II apstiprina personālās prelatūras statusu organizācijai „Opus Dei” (dibinājusies 1928. gadā; mūsdienās vairāk nekā 87 tūkstoši piekritēju). 2002. gadā Jānis Pāvils II kanonizē svēto kārtā „Opus Dei” dibinātāju Hosē Mariju Eskrivu.

Visas iepriekš minētās organizācijas pieder pie mūsdienu Romas katoļu baznīcas konservatīvās daļas. Taču baznīcā pastāv arī liberālas grupas un organizācijas, kas iestājas par to skatījumā nepieciešamām reformām baznīcas dzīvē, pievēršot uzmanību nopietnām problēmām, piemēram, demokrātijas trūkumam svarīgu lēmumu pieņemšanā, pedofilijas skandāliem u. c. Jautājumiem, un aktualizējot diskusijas par celibāta atcelšanu, sieviešu ordināciju un aborta aizlieguma mīkstināšanu. Ietekmīga katoļu liberāļu kustība izveidojusies ASV, Kanādā, Vācijā un Austrijā. Piemēram, 1995. gadā Austrijā un Vācijā aicinājumu uz šādām reformām parakstīja vairāk nekā 3,5 miljoni katoļu. Pazīstamākā liberāli noskaņota katoļu organizācija ir „The Association for the Rights of Catholics in the Church”, kas dibināta 1980. gadā un kurā darbojas daudzi pazīstami katoļu domātāji, kā Hans Kings (Hans Küng) un Žaks Marija Pojērs (Pohier).