Doktrīnas

Romas katoļu ticības mācības avots ir Bībele un Baznīcas svētā tradīcija (baznīcas koncilu un pāvestu lēmumi, baznīcas tēvu darbi, liturģiskās grāmatas). Doktrīna ir pamatota katoļu filozofijā, kur līdz 13. gadsimtam vislielākā ietekme bija Augustīnam, bet pēc tam – Akvīnas Tomam. Pāvesta Leona XIII enciklikā “Aeterni patris” (1879. g.) tomisma modernais variants – neotomisms ir pasludināts par Romas katoļu baznīcas oficiālo filozofiju. Baznīcas reliģiskā doktrīna formulēta Apustuļu ticības apliecībā un nostiprināta Kanonisko tiesību kodeksā (1917. g.). Mūsdienu Romas katoļu baznīcas pozīcija balstās uz doktrīnu par dievišķo atklāsmi (Dei verbum), kas tika akceptēta Otrajā Vatikāna koncilā, kā arī citām koncila laikā pieņemtām doktrīnām. To vidū, piemēram, ir Dogmatiskā konstitūcija par baznīcu (Lumen gentium), Deklarācija par attieksmi pret nekristīgām reliģijām (Nostra aetate) un Dekrēts par baznīcas misiju darbību (Ad gentes divinitus).