Latvija

Latvijā pirmās pentakostismā ieinteresētu cilvēku grupas parādījās pirms Pirmā pasaules kara. Starp šo ideju popularizētājiem minami baptistu mācītājs Viljams Fetlers, kas pats nekad neatstāja savu denomināciju, un baltvācieši brāļi Rābes, kuri sludināja Rīgā un Liepājā. Atsevišķas pentakostu draudzes Latvijā izveidojās pēc Pirmā pasaules kara, kad 1927. gadā no ASV atbraukušais Džeimss Grēviņš izveidoja misijas biedrību, kuras nodaļas faktiski funkcionēja kā Vasarsvētku draudzes. Šī un citas līdzīgas biedrības saskārās ar valsts varas iestāžu negatīvu attieksmi (īpaši K. Ulmaņa valdības laikā). Pēc Otrā pasaules kara daļa pentakostu pievienojās baptistiem, citi devās pagrīdē. Valsts vara oficiāli reģistrēt atsevišķas pentakostu draudzes atļāva tikai septiņdesmitajos gados Rīgā un Jelgavā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pentakostiem radās iespēja legalizēt savu darbību, izveidojot vairākas Vasarsvētku draudžu apvienības, kā arī dibinot jauna tipa draudzes (jaunas harismātiskās draudzes ir, piemēram, "Prieka vēsts" un "Jaunā paaudze"). Vietējās Vasarsvētku draudžu apvienības ir iestājušās starptautiskās pentakostu organizācijās. Piemēram, Latvijas Vasarsvētku apvienība (bīskaps Jānis Ozoliņkēvičs) pieder Starptautiskajai Dieva draudzei. Jaunās harismātiskās draudzes kļuvušas plašākā sabiedrībā pazīstamas, jo ir iesaistījušās politikā (pārņemot ASV politiski labēji orientēto kristiešu metodes un ideoloģiju) un izmanto jaunās tehnoloģijas.

Padomju varas norieta laikā Latvijā parādījās arī tādas Vasarsvētku kustības grupas, kuru locekļi paliek savās denominācijās un konfesijās. Piemēram, kopiena "Effata" ir katoļu laju apvienība, kas pieder pie pasaules katoļu harismātisko kopienu saimes. Kopiena sāka veidoties pēc evaņģelizācijas kursu noklausīšanās, kurus 1993. gada vasarā Rīgā vadīja katoļu misionāri no Meksikas un Itālijas. Līdzīgas grupas ir arī baptistu un luterāņu aprindās.

Pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem, 2004. gadā Latvijā bija 4225 Vasarsvētku draudzes locekļi, un 5170 cilvēki – piederoši draudzēm "Jaunā paaudze"un 1 495 - evaņģēliskās ticības kristiešiem (ar šādu nosaukumu reģistrēta daļa Vasarsvētku draudžu).