Mūsdienas

Mūsdienās pasaulē ir apmēram 105 000 000 pentakostu (precīzus datus ir gandrīz neiespējami iegūt, jo pastāv dažādi viedokļi par dažu pentakostālas orientācijas kristiešu grupu konfesionālo piederību (it īpaši Āfrikā). Pentakostisms aizvien vairāk aptver visus sociālos slāņus, mazinās sākotnējā draudžu locekļu negatīvā attieksme pret akadēmisko izglītību – viņi ir izveidojuši daudzas mācību iestādes, izdod akadēmiskus žurnālus, darbojas specializētas pētnieku apvienības (piem., Pentakostisma pētniecības biedrība).

Pentakostiem nav vienojoša starptautiska centra. Kopš 1947. gada notiek pasaules pentakostu konferences, taču to lēmumi vasarsvētku draudžu apvienībām nav saistoši.

Kopš 20. gs. sešdesmitajiem gadiem grupas ar cilvēkiem, kuri atzina Vasarsvētku draudzēm raksturīgās doktrīnas, parādījās Romas katoļu un protestantu draudzēs (vēlāk arī pareizticībā), tādējādi liekot pamatu mūsdienu Vasarsvētku kustībai kā starpkonfesionālam strāvojumam. Pie šīs kustības (harismātisma) pieder arī tās Vasarsvētku draudzēm ārēji līdzīgās grupas, kuras nevēlas saukties kādas konfesijas vai denominācijas vārdā. Šīs jaunās draudzes bieži dēvē sevi vienkārši par kristiešu centriem (Rīgā tā sevi piesaka, piemēram, draudze “Prieka vēsts”).

Rasu segregācija starp Amerikas pentakostiem simboliski tika pārvarēta 1998. gadā Memfisā (ASV), kur tikās melnādaino un balto pentakostu pārstāvji. Līdzšinējā Ziemeļamerikas Pentakostu sadraudzība tika pārveidota un ieguva citu nosaukumu – Ziemeļamerikas Pentakostu un harismātu draudzes. Sagrūstot rasistiskajam režīmam Dienvidāfrikas Republikā, līdzīgs lēns samierināšanās process notika arī šajā Āfrikas valstī.

Mūsdienās daudzi pentakosti Trešās pasaules valstīs ir izveidojuši savu teoloģiju un praksi, kas nebūt nav uzskatāma par piedēkli anglosakšu pentakostismam. Tāda, piemēram, ir Igreja Pentecostal e Apostolica Miss?o Jesus (dib. 2001. g.) Sanpaulu, Brazīlijā, kuras darbībā svarīga vieta ierādīta cīņai par cilvēktiesībām.

Attiecībā uz ekumenismu pentakostu attieksme nav viennozīmīga. Dažas pentakostu draudžu apvienības (Iglesia Pentecostal de Chile, Igreja Evangélica Pentecostal de Angola u. c.) ir Pasaules baznīcu padomes locekles, citas pret šo organizāciju izturas noraidoši. Kopš 1972. gada notiek oficiālas Romas katoļu un pentakostu teologu konsultācijas. Tās izraisīja negatīvu attieksmi vairākās pentakostu organizācijās – kad ekumeniski orientētais Deivids du Plesi aicināja Pasaules pentakostu konferenci (PPK) iekļaut katoļu pentakostu dialogu savos rīcības plānos, šīs struktūras padomdevēju komiteja to noraidīja un izplatīja PKK loceklēm aicinājumu šādā dialogā nepiedalīties. Toties vairāki pazīstami pentakostu teologi – jau minētais du Plesi, Sesils Robeks, Pīters Hokins u. c. – ar entuziasmu atbalsta šādas sarunas. Šie teologi norāda uz pentakostisma vēsturiskajām ekumeniskajām saknēm.