sākums piezīmes nākošā lapa
| |
CAHARIJAS GRĀMATA
1. nodaļa
Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gada astotajā mēnesī nāca Tā Kunga vārds
pār pravieti Cahariju, Berehjas, Ida dēla, dēlu:
2 "Tas Kungs ir bijis ļoti dusmīgs uz jūsu tēviem,
3 un saki viņiem: tā saka Tas Kungs Cebaots: ja jūs piegriezīsities Man, saka Tas
Kungs Cebaots, tad Es piegriezīšos jums, saka Tas Kungs Cebaots,
4 neesiet kā jūsu tēvi, kam agrākie pravieši sludināja un stāstīja: tā saka Tas
Kungs Cebaots: novērsieties no saviem ļaunajiem ceļiem un no saviem darbiem! - Bet
viņi neklausīja un nepiegrieza Man vērības, saka Tas Kungs,
5 kur tad nu ir jūsu tēvi? Un vai pravieši dzīvo mūžīgi?
6 Bet vai nav tā, ka Mani vārdi un likumi, ko Es liku Saviem kalpiem praviešiem
sludināt, ir taču jūsu tēvus skāruši, ka tie atgriezās un liecināja: tiešām, kā
Tas Kungs Cebaots bija nodomājis ar mums rīkoties un kādus ceļus mēs esam gājuši un
ko darījuši, tā arī Viņš mums ir darījis!"
7 Ķēniņa Dārija otrā valdīšanas gadā vienpadsmitā mēneša, kas ir sebata
mēnesis, divdesmit ceturtajā dienā Tā Kunga vārds nāca pār pravieti Cahariju,
Berehjas, Ida dēla, dēlu:
8 "Naktī es redzēju parādību, un redzi, sarkanbrūnā zirgā sēdēja kāds
vīrs, un viņš bija apstājies zem mirtēm ielejā, un aiz viņa bija sarkanbrūni,
melni un balti zirgi.
9 Un, kad nu es jautāju: mans Kungs, kāda tiem nozīme? - tad eņģelis, kas ar mani
runāja, man teica: es tev rādīšu, kāda tiem nozīme.
10 Un vīrs, kas sēdēja zirgā zem mirtēm, atbildēja un teica: tie ir tie, kurus Tas
Kungs ir izsūtījis, lai pārstaigātu zemi.
11 Bet viņi savukārt ziņoja Tā Kunga eņģelim, kas arī stāvēja zem mirtēm, un
sacīja viņam: mēs esam pārstaigājuši visu zemi, un raugi, visā zemē valda dziļš
miers.
12 Tad atbildēja Tā Kunga eņģelis un sacīja: Kungs Cebaot, cik ilgi Tu negribēsi
apžēloties par Jeruzālemi un par Jūdas pilsētām, uz kurām Tu esi bijis dusmīgs
visus šos septiņdesmit gadus?
13 Un Tas Kungs atbildēja eņģelim, kas ar mani runāja, un teica viņam laipnus un
mierinājuma pilnus vārdus.
14 Un eņģelis, kas ar mani runāja, teica man: sludini un saki: tā saka Tas Kungs
Cebaots: Es esmu pilns lielas sirdsdedzes par Jeruzālemi un Ciānu,
15 un Es esmu ļoti dusmīgs uz lepnajām un bezrūpības pilnajām tautām; Es biju tikai
drusciņ dusmīgs, viņi turpretī no savas puses palīdzēja izraisīt jo lielāku
ļaunumu.
16 Tāpēc tā saka Tas Kungs: Es piešķiršu Jeruzālemei atkal Savu žēlastību, un
tajā uzcels Manu namu, saka Tas Kungs Cebaots, un mērījamā aukla izstiepjama tieši
pār Jeruzālemi.
17 Un sludini tālāk un saki: tā saka Tas Kungs Cebaots: Manām pilsētām atkal
klāsies labi, Tas Kungs atkal iepriecinās Ciānu un Sev atkal izredzēs Jeruzālemi.
|