|
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
VĒSTULE EBREJIEM
1. nodaļa
Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem,
2 šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par
visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.
3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu
spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes
labās rokas augstībā;
4 ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem
Viņš mantojis Vārdu.
5 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: Mans Dēls Tu esi, šodien Es Tevi esmu
dzemdinājis. Un atkal: Es Viņam būšu par Tēvu, un Viņš Man būs par Dēlu.
6 Un, kad Viņš pirmdzimto atkal ieved pasaulē, Viņš saka: un visi Dieva eņģeļi
Viņu lai pielūdz.
7 Par eņģeļiem Viņš saka: kas Savus eņģeļus dara par vējiem un Savus sulaiņus
par uguns liesmām, -
8 bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības zizlis ir Viņa
valdnieka varas zizlis.
9 Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību; tāpēc Dievs, Tavs Dievs ir
svaidījis Tevi ar prieka eļļu vairāk par Taviem biedriem.
10 Un: sākumā Tu, Kungs, zemi esi dibinājis, un debesis ir Tavu roku darbs.
11 Tās zudīs, bet Tu paliec; tās visas sadils kā drēbes,
12 un Tu tās satīsi kā uzvalku, un tās pārvērtīsies, bet Tu esi tas pats, un Tavi
gadi nebeigsies.
13 Jo kuram eņģelim gan jebkad Viņš teicis: sēdies Man pa labai rokai, tiekāms Es
lieku Tavus ienaidniekus par Tavu kāju pameslu. -
14 Vai tie visi nav kalpotāji gari, izsūtāmi kalpošanai to labā, kam jāmanto
pestīšana?
|