|
atpakaļ
sākums
piezīmes
nākošā lapa
| |
PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS)
41. nodaļa
Pēc divi gadiem faraonam bija sapnis: viņš stāvēja upes grīvā.
2 Un no upes grīvas izkāpa septiņas govis, skaista izskata un jo treknām miesām. Un
viņas ganījās meldros.
3 Un pēc tam atkal izkāpa septiņas citas govis no upes, nejauka izskata un jo liesām
miesām, un nostājās blakus pirmajām govīm upes malā.
4 Un govis, kurām bija nejauks izskats un kuras bija liesām miesām, aprija tās
septiņas treknām miesām un skaista izskata govis. Un faraons pamodās.
5 Un viņš atkal iemiga un redzēja otru sapni: un redzi, septiņas vārpas auga uz viena
stiebra, brangas un skaistas.
6 Un tad atkal radās septiņas plānas vārpas, kas bija austreņa kaltētas.
7 Un plānās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas. Un faraons atmodās un
saprata, ka tas bija sapnis.
8 Un no rīta viņš bija satraukts savā garā un lika saaicināt visus Ēģiptes
zīlniekus un visus gudros vīrus. Un faraons izstāstīja viņiem savu sapni, bet nebija
neviena, kas to varētu izskaidrot.
9 Tad galvenais dzērienu devējs bilda faraonam, sacīdams: "Šodien man jāpiemin
mans grēks.
10 Faraons reiz bija apskaities uz saviem kalpiem, un viņš iemeta mani cietumā sardzes
virsnieka namā, mani un galveno maizes cepēju.
11 Un mēs vienā naktī redzējām sapņus: es un viņš, mēs sapņojām, un ikvienam
sapnim bija savs saturs.
12 Un tur kopā ar mums bija ebreju jauneklis, sardzes priekšnieka kalps, tam mēs visu
izstāstījām, un viņš mums izskaidroja mūsu sapņus, ko bijām sapņojuši,
pateikdams katram viņa sapņa nozīmi.
13 Un, kā viņš tos bija izskaidrojis, tā arī notika: mani iecēla manā amatā, bet
viņu pakāra."
14 Un faraons lika ataicināt Jāzepu un lika tam steigšus atstāt cietumu. Un tas
noskuvās, apmainīja savas drēbes un nāca pie faraona.
15 Un faraons sacīja Jāzepam: "Es redzēju sapni, bet nav neviena, kas to
izskaidrotu, un tad es dzirdēju par tevi sakām, ka tev tikai jādzirdot sapnis, lai to
izskaidrotu."
16 Un Jāzeps atbildēja faraonam: "Tas nav manā varā, bet Dievs to var atklāt
faraonam."
17 Tad faraons sacīja Jāzepam: "Es sapņoju, ka stāvu upes malā.
18 Un redzi, no upes grīvas izkāpa septiņas treknām miesām un skaista izskata govis
un ganījās meldros.
19 Un tad septiņas citas govis izkāpa pēc tām, un tās bija liesas un ļoti neglīta
izskata, un kaulainas, un es tādas nebiju redzējis visā Ēģiptes zemē, tik vājas
tās bija.
20 Un kaulainās neglītās govis aprija iepriekšējās treknās govis.
21 Un tās nonāca viņu iekšās, bet nevarēja manīt, ka tās bija nonākušas viņu
iekšās, jo viņu izskats bija tikpat neglīts kā iepriekš. Un es pamodos.
22 Un es atkal redzēju sapni: lūk, septiņas vārpas pacēlās no viena stiebra, pilnas
un skaistas.
23 Un redzi, septiņas izkaltušas, plānas un austreņa kaltētas vārpas auga aiz tām.
24 Un plānās vārpas aprija septiņas brangās vārpas. Es sapņus izstāstīju
zīlniekiem, bet nebija, kas man pateiktu, ko tie nozīmē."
25 Tad Jāzeps sacīja faraonam: "Abi faraona sapņi ir viens un tas pats: Dievs ir
darījis zināmu, ko Viņš faraonam darīs.
26 Septiņas brangās govis ir septiņi gadi, un septiņas glītās vārpas arī ir
septiņi gadi; tas ir viens sapnis.
27 Un septiņas kaulainās un neglītās govis, kas iznāca pēc viņām, ir septiņi
gadi, un septiņas plānās un austreņa kaltētās vārpas arī ir septiņi gadi, bada
gadi.
28 Šis ir tas, par ko es sacīju faraonam: Dievs ir atklājis faraonam, ko Viņš darīs.
29 Redzi, nāks septiņi gadi, kuros liela pārticība būs Ēģiptes zemē.
30 Un tad nāks septiņi bada gadi pēc tiem, un tad aizmirsīs visu pārticību Ēģiptes
zemē, jo bads aprīs zemi.
31 Un netiks vairs pieminēta pārticība tanī zemē bada dēļ, kas sekos, jo tas būs
ļoti smags.
32 Un, ka sapnis divreiz ir rādījies faraonam, ir tāpēc, ka Dievs tā lēmis un
steigsies to arī piepildīt.
33 Un tagad lai faraons izrauga uzticamu un gudru vīru, to lai viņš ieceļ pār visu
Ēģiptes zemi.
34 Lai faraons tā dara un lai ieceļ uzraugus pār zemi, kas lai ņem piekto daļu
septiņos pārticības gados.
35 Un tie lai sakrāj visu maizes labību šinīs labajos gados un lai liek sabērt
labību faraona virsuzraudzībā kā pārtiku pilsētās, lai tā tiktu saglabāta.
36 Un šī pārtika būs zemei par krājumu septiņiem bada gadiem, kādi pēc tam nāks
Ēģiptes zemē. Tā zeme no bada netiks izpostīta."
37 Un šie vārdi ļoti labi patika faraonam un viņa kalpiem.
38 Un faraons sacīja saviem kalpiem: "Vai gan var atrast tādu vīru, kam ir Dieva
Gars kā šim?"
39 Un faraons sacīja Jāzepam: "Kad nu Dievs tev darījis zināmas visas šīs
lietas, tad nav cita uzticamāka un gudrāka vīra mjpar tevi.
40 Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un visai manai tautai būs pakļauties taviem
vārdiem, tikai par troņa tiesu es būšu lielāks par tevi."
41 Un faraons sacīja Jāzepam: "Redzi, es tevi ieceļu pār visu Ēģiptes
zemi."
42 Un faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un viņš
apvilka tam dārgas drēbes un lika tam zelta ķēdi ap viņa kaklu.
43 Un viņš lika tam braukt savos otrajos ratos, kas tam bija, un lika saukt viņa
priekšā: "Metieties ceļos!" Tā viņš to iecēla pār visu Ēģiptes zemi.
44 Un faraons sacīja Jāzepam: "Es esmu faraons, bet bez tavas ziņas lai neviens
cilvēks nepaceļ nedz savu roku, nedz savu kāju visā Ēģiptes zemē."
45 Un faraons nosauca Jāzepu par Safnatpaneahu>fn041<
un deva tam Onas priestera Potifara meitu Asnāti par sievu.
46 Bet Jāzepam bija trīsdesmit gadi, kad viņš stājās amatā Ēģiptes ķēniņa
faraona priekšā. Pēc tam Jāzeps aizgāja no ķēniņa un pārstaigāja visu Ēģiptes
zemi.
47 Un septiņos pārticības gados zeme izdeva pārpilnām augļu.
48 Un viņš sakrāja visu labību, kas ienācās septiņos pārticības gados, kādi bija
Ēģiptes zemē, un lika pārtiku pilsētās; to labību, kas bija pilsētu apkārtējos
laukos, viņš novietoja pilsētās.
49 Un Jāzeps sabēra labību lielā vairumā, kā jūras smiltis, ka to pārstāja
mērīt, jo tā bija neizmērojama.
50 Un Jāzepam piedzima divi dēli, iekāms atnāca tie bada gadi; tos viņam dzemdēja
Onas priestera Potifara meita Asnāte.
51 Un Jāzeps nosauca vecākā dēla vārdu: Manase>fn042<,
jo viņš teica: "Dievs ir licis aizmirst man visus manus grūtumus un mana tēva
namu."
52 Bet otra dēla vārdu viņš nosauca: Efraims>fn043<,
jo: "Dievs mani darījis auglīgu manā posta zemē."
53 Un septiņi pārticības gadi, kas bija Ēģiptes zemē, gāja uz beigām.
54 Un iesākās septiņi bada gadi, kā Jāzeps bija sacījis, un bads bija visās zemēs,
bet Ēģiptes zemē bija maize.
55 Kad arī visā Ēģiptes zemē iestājās trūkums, tad tauta kliedza faraona priekšā
pēc maizes. Bet faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: "Ejiet pie Jāzepa, darait,
kā viņš jums teiks."
56 Un bads bija pa visu zemes virsu. Tad Jāzeps atvēra visas noliktavas un pārdeva
ēģiptiešiem, jo bads Ēģiptē pieauga.
57 Un visi zemes iedzīvotāji nāca uz Ēģipti, lai pirktu labību pie Jāzepa. Jo bads
bija ļoti smags pa visu zemi.
|